Novadpētniecība

18.decembrī 90. dzimšanas dienā pieminam fotomākslinieku Gunāru Janaiti (1934.18.12.-2022.11.03.). Gunāra Janaiša CV, salīdzinot ar daudziem citiem viņa laikabiedriem, ir viens no bagātīgākajiem. To pārskatot rodas sajūta, ka neviens liels foto notikums nav izticis bez viņa klātbūtnes. Ievērojamais fotogrāfs bērnību un skolas gadus aizvadījis Aucē. Vēlākos gados bieži apmeklējis Auci un ir sastādītājs grāmatai ""Auce tevi vārdā sauc'', kuras ievadā rakstījis: '' Arī manos atmiņu apcirkņos Auce  ir uz mūžu. Un ne tikai atmiņās. Mēs visi esam kā lapas no mūžības koka - plaukstam, zaļojam un nobirstot dodam vietu jaunam pumpuram, jaunai lapai.''

  Šodien   45. dzimšanas dienu svin pianists Raimonds Petrauskis, kuru mēs, aucenieki, pieskaitām pie savējiem - Auces elpas skartajiem. Viņa darbības lauks ir plašs, sākot ar akadēmisko mūziku un beidzot ar džezu, teātra un pasaules mūziku. Viņš ir īsts 21. gadsimta, sintēzes laikmeta mūziķis, augstas raudzes profesionālis un arī lielisks cilvēks. 🌹Sveicam Raimondu jubilejā un kā vienmēr gaidām Aucē!

  Valsts svētku nedēļā nedaudz pašķirstījām vecas avīzes un papētījām, kā Auce un aucenieki atzīmēja Latvijas valsts dzimšanas dienu pirmās brīvvalsts laikā. Izmantoti bibliotēkas novadpētniecības materiāli, periodika.lv un digitalabiblioteka.lv.

  Šodien 110.dzimšanas dienā atceramies dārznieku un pinēju Herbertu Ādmīdiņu. Par auceniekiem Ādmīdiņu ģimene kļuva 1965. gadā. Herberts Ādmīdiņš ilgus gadus nostrādāja par Vecauces parka daiļdārznieku, bet daudzu aucenieku atmiņās viņš palicis kā lielisks klūdziņu pīšanas meistars un skolotājs. Brigita Pētersone, rakstot biogrāfisko uzziņu grāmatā ``Auce tevi vārdā sauc``, pat izteikusi minējumu, ka ``gandrīz katra aucenieka mājā iespējams atrast kādu H.Ādmīdiņa vai viņa audzēkņu darbu``.

  Šodien Aucē tiek   svinēti svētki par godu 100 gadiem kopš pilsētas tiesību iegūšanas. Atzīmējot šo gadadienu, ielūkojāmies to gadu Saeimas sēžu stenogrammās un valdības oficiālajos izdevumos, lai uzburtu ainu un notikumu secību, kā viss notika. Pilsētas rašanās lielākais priekšnoteikums bijusi 1873.gadā uzbūvētā dzelzceļa līnija Jelgava -Mažeiķi. Par pilsētas rašanās sākumu pieņemts uzskatīt 1889. gadu, kad Vecauces grāfs Mēdems, redzot iespēju apdzīvotas vietas izveidei un arī peļņas gūšanai, sāka izpārdot muižai piederošos zemes gabalus apbūvei. Sākās namu būvniecība, un pamazām izveidojās apdzīvota vieta Vecauce, kurai 1921. gadā tika piešķirtas miesta tiesības. 1924. gada 11. septembrī Saeimā izskatīšanai tika iesniegti Ministru prezidenta parakstīti noteikumu par pilsētas tiesību piešķiršanu Vecauces miestam. Saeimā šo jautājumu izskatīja un likumu vienbalsīgi pieņēma   1924. gada 9. decembrī, bet jau tā paša gada 15.decembrī ``Likumu par pilsētas tiesīb...

  Šodien 110. dzimšanas dienā pieminam sabiedrisko darbinieci, novadpētnieci, aucenieci Alisi (Alīsi) Zoltneri. Ar šodienas acīm veroties, varbūt var nepatikt Alises vārdam pievienotais apzīmējums   `padomju   darbiniece`, bet tā nu liktenis bija lēmis, ka lielāko daļu sava aktīvā mūža Alise dzīvoja padomju iekārtā. I.Ziedonis rakstījis: ``Laiki nav svarīgi, svarīgs ir cilvēks``. Kā cilvēks Alise Zoltnere bijusi apbrīnojama ar savu spītu, drosmi, apņēmību, lietu izdarīšanu līdz galam, laipnību un atbildību par visu, kas notiek viņai apkārt. Bibliotēkas novadpētniecības krājumā glabājas dažas vēstules no Alises draugu novadpētnieka Oskara Venckus un rakstnieces Ingrīdas Sokolovas sarakstes, kurās cita starpā minēts, ka Alise sevi dedzina darbos, kurus uzņēmusies, netaupot veselību un ne par ko nesūdzoties. Aizrautība ar kādu Alise Zoltnere bija metusies vēstures notikumu izpētē un kārtošanā ir apbrīnas vērta. Žēl, ka plašākai publikai vēl arvien nav zināms un n...

  1.augustā 75. dzimšanas dienu svin vēsturnieks Inesis Feldmanis, kuru mēs, aucenieki, pieskaitām pie savējiem - Auces elpas skartajiem. Aucē I.Feldmanis pavadījis bērnību un skolas gadus Auces vidusskolā. Inesis ir Auces vidusskolas leģendārā vēstures skolotāja Kārļa Feldmaņa dēls.