Novadpētniecība

  Šodien Aucē tiek   svinēti svētki par godu 100 gadiem kopš pilsētas tiesību iegūšanas. Atzīmējot šo gadadienu, ielūkojāmies to gadu Saeimas sēžu stenogrammās un valdības oficiālajos izdevumos, lai uzburtu ainu un notikumu secību, kā viss notika. Pilsētas rašanās lielākais priekšnoteikums bijusi 1873.gadā uzbūvētā dzelzceļa līnija Jelgava -Mažeiķi. Par pilsētas rašanās sākumu pieņemts uzskatīt 1889. gadu, kad Vecauces grāfs Mēdems, redzot iespēju apdzīvotas vietas izveidei un arī peļņas gūšanai, sāka izpārdot muižai piederošos zemes gabalus apbūvei. Sākās namu būvniecība, un pamazām izveidojās apdzīvota vieta Vecauce, kurai 1921. gadā tika piešķirtas miesta tiesības. 1924. gada 11. septembrī Saeimā izskatīšanai tika iesniegti Ministru prezidenta parakstīti noteikumu par pilsētas tiesību piešķiršanu Vecauces miestam. Saeimā šo jautājumu izskatīja un likumu vienbalsīgi pieņēma   1924. gada 9. decembrī, bet jau tā paša gada 15.decembrī ``Likumu par pilsētas tiesību piešķiršanu

  Šodien 110. dzimšanas dienā pieminam sabiedrisko darbinieci, novadpētnieci, aucenieci Alisi (Alīsi) Zoltneri. Ar šodienas acīm veroties, varbūt var nepatikt Alises vārdam pievienotais apzīmējums   `padomju   darbiniece`, bet tā nu liktenis bija lēmis, ka lielāko daļu sava aktīvā mūža Alise dzīvoja padomju iekārtā. I.Ziedonis rakstījis: ``Laiki nav svarīgi, svarīgs ir cilvēks``. Kā cilvēks Alise Zoltnere bijusi apbrīnojama ar savu spītu, drosmi, apņēmību, lietu izdarīšanu līdz galam, laipnību un atbildību par visu, kas notiek viņai apkārt. Bibliotēkas novadpētniecības krājumā glabājas dažas vēstules no Alises draugu novadpētnieka Oskara Venckus un rakstnieces Ingrīdas Sokolovas sarakstes, kurās cita starpā minēts, ka Alise sevi dedzina darbos, kurus uzņēmusies, netaupot veselību un ne par ko nesūdzoties. Aizrautība ar kādu Alise Zoltnere bija metusies vēstures notikumu izpētē un kārtošanā ir apbrīnas vērta. Žēl, ka plašākai publikai vēl arvien nav zināms un noslēpumā tīts,

  1.augustā 75. dzimšanas dienu svin vēsturnieks Inesis Feldmanis, kuru mēs, aucenieki, pieskaitām pie savējiem - Auces elpas skartajiem. Aucē I.Feldmanis pavadījis bērnību un skolas gadus Auces vidusskolā. Inesis ir Auces vidusskolas leģendārā vēstures skolotāja Kārļa Feldmaņa dēls.

25. jūnijā 110. dzimšanas dienā pieminam un atceramies vīru, kurš 36 sava bagātā mūža gadus veltījis Aucei, Auces kultūras namam un teātrim. Aktieris, režisors un gleznotājs Nikolajs Norenbergs.

  Šodien 165. dzimšanas   dienā pieminam un atceramies vīru, lielā mērā pateicoties kuram, izveidojusies mūsu pilsēta - Auce. 1859.gada 11.jūnijā dzimis pēdējais Vecauces grāfs Frīdrihs Johans Pauls fon Mēdems.

  11. jūnijā 85. dzimšanas dienu svin mākslinieks un rakstnieks Māris Bišofs, kuru mēs, aucenieki, pieskaitām pie savējiem - Auces elpas skartajiem. ``Mākslinieka Māra Bišofa daiļrade Latvijā daudziem pazīstama ar viņa radītajiem lakoniskajiem, taču idejiski piesātinātajiem zīmējumiem laikrakstam Diena, žurnāliem Rīgas Laiks un Ir, taču M. Bišofs ir arī pasaulē atzīts mākslinieks, kurš 37 gadus pavadījis ārzemēs – Krievijā, Izraēlā, Francijā, ASV, zīmējis ilustrācijas tādiem izdevumiem kā Time, Newsweek, The Washington Post, The New York Times, The Wall Street Journal, The Rolling Stone Magazine u.c. Viņa zīmējumu pasaule ir dažāda un ne vienmēr viegli uztverama, tā ietver paradoksus, savdabīgu redzējumu uz apkārtējām lietām un norisēm cilvēka privātajā un sabiedriskajā dzīvē. Nopietnais nereti mijas ar nenopietno, šķietami vienkāršais izrādās daudz sarežģītāks, tādējādi liekot domāt par darbu vēl ilgi pēc tā apskates. Mākslinieka darbos atklājas tādas nianses, ko mēs varbūt parast

  Otrā Lieldienu diena šogad bija iegadījusies 1.aprīlī, ko jau izsenis atzīmējam kā JOKU DIENU. Gatavojot Auces vēstures ierakstus un šķirstot vecās avīzes, laiku pa laikam nākas uzdurties kādam interesantam sludinājumam un reklāmai, amizantam avīžrakstam vai ilustrācijai. Šķiet, ka Joku diena ir labs laiks, lai šajos atradumos dalītos ar jums. Materiāla sagatavošanā izmantota interneta vietne periodika.lv