Ziņas

Arnolds Sabulis

Attēls
  17. jūlijā talantīgais mūziķis, trompetists, pūtēju orķestra diriģents, pedagogs, spilgtais un izcilais sabiedriskais darbinieks, pilsētas svētku kustības pamatlicējs Latvijā ARNOLDS SABULIS (1951 – 2010) atzīmētu savu 75 gadu jubileju. Sestdien Auces kultūras nama estrādē pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal skanēs grandiozs pūtēju orķestru koncerts. 90-tajos gados Arnolds Sabulis kopā ar savu pūtēju orķestri ``Vecauce`` koncertējot Vācijā iepazina turienes pilsētas svētku tradīcijas un nolēma līdzīgus svētkus sarīkot arī Aucē. “Ja man būtu iespēja, es visu Auci aizvestu uz turieni. Lai redz, kāda tā brīvā pasaule ir!” esot teicis Arnolds Sabulis. Visu Auci uz svētkiem viņam protams aizvest nebija iespējams, tomēr viņš šādus svētkus ``atveda`` uz Auci. Pirmie Auces pilsētas svētki notika 1996.gada jūlijā. Mazā Zemgales pilsētiņa Auce kļuva par vienu no pirmajām vietām Latvijā, kur tika rīkoti pilsētas svētki. Turpmākajos gados tos apmeklēja tūkstošiem cilvēku ne tikai no tuvāk...

Anna Fleišmane

Attēls
  Šodien 85. dzimšanas dienā sveicam īpašu personību — ilggadējo Auces vidusskolas skolotāju un skolas direktori Annu Fleišmani, kura ar savu darbu, zināšanām, neatlaidību un sirds gudrību devusi nozīmīgu ieguldījumu daudzu aucenieku paaudžu izglītošanā un Auces vidusskolas attīstībā.   Izsakām patiesu pateicību par mūža darbu, par vērtībām, kas nodotas audzēkņiem un kolēģiem, un par paliekošo nospiedumu mūsu skolas vēsturē.

Janis Mazvērsītis

Attēls
  6. aprīlī 160. dzimšanas dienā atcerējāmies un pieminējām agronomu, Jelgavas lauksaimniecības vidusskolas direktoru, Tēvzemes balvas laureātu Jani Mazvērsīti, kurš dzimis 1866. gada 6. aprīlī Vecauces pagasta ``Ēvaržos`` un pirmās skolas gaitas uzsācis Vecauces ``Putnu`` skolā. Viņa dzīves stāsts ir stāsts par ceļu no vienkārša zēna līdz agronomam ar doktora grādu, Tēvzemes balvai un Triju zvaigžņu ordenim. Viņa vārdu starpkaru Latvijā zināja ne tikai lauksaimniecības jomas speciālisti, bet plaša Latvijas sabiedrība. Ieraksta tapšanā izmantoti bibliotēkas novadpētniecības materiāli, tīmekļa vietnes: periodika.lv, gramatas.lndb.lv, timenote.info un grāmata ``Auce tevi vārdā sauc``.

Ielas garumā

  24. janvārī LTV1 varēja noskatīties vasarā filmēto raidījuma "Ielas garumā"   sēriju par Auci un Raiņa ielu vēsturē un mūsdienās. Trīs vasaras filmēšanas dienas tagad redzamas divos raidījumos. Pirmais par Vecauci televīzijā bija skatāms rudenī. Abos raidījumos tika izmantotas Auces pilsētas bibliotēkas novadpētniecības krājuma fotogrāfijas un citi materiāli. Īpašs paldies Brigitai, Pārslai, Ģirtam un Reihu ģimenei, kuri atsaucās mūsu aicinājumam piedalīties raidījuma filmēšanā! Abi raidījumi skatāmi replay.lv tīmekļa vietnē. SKATIES ŠEIT!

Vecauces zirgi

Attēls
  17. februārī iesākās jaunais gads pēc Austrumu tradīcijas. Par godu Ugunīgā Zirga gadam, piedāvājam nelielu ieskatu vēsturē. Zirgi saimniecībā ``Vecauce`` bija klātesoši kopš tās izveidošanas brīža 1921. gadā. Tie tika izmantoti lauksaimniecības un citos darbos, tika audzētas un izkoptas zirgu šķirnes. Vairāk kā divas desmitgades Vecaucē darbojās jātnieku sekcija, kuras dalībnieki sasniedza labus rezultātus dažāda mēroga sacensībās un ``atveda`` jāšanas sporta sacensības arī uz Vecauci. Neatradām konkrētu datumu, bet zināms, ka zirgi no Vecauces staļļiem pazuda 80-to gadu sākumā. Jāšanas paraugdemonstrējumi un zirgi Vecauces stadionā atgriezās vien 1994.gadā, kad tur vairākus gadus norisinājās lielās Latvijas Lauksaimniecības izstādes.  

Mūziķis Māris Ārents

Attēls
  11.janvārī   70. dzimšanas dienu svinēs mūziķis   Māris Ārents, kuru mēs, aucenieki, pieskaitām pie savējiem - Auces elpas skartajiem. Stāsts par to, kā Auces puika Māris Ārents kļuva par Taizemes profesionālās kontrabasa spēles pamatlicēju, līdzinās pasakai. Muzikoloģe Daiga Mazvērsīte viņu reiz nodēvējusi par ``mūziķi – hameleonu``.

Pāvils Kreišmanis (Kvelde)

Attēls
27.novembr ī 140. dzimšanas dien ā atceramies un pieminam agronomijas doktoru, Lauksaimniec ī bas Akad ē mijas profesoru un pirmo rektoru P ā vilu Kreišmani, kurš no 1929. l ī dz 1939. gadam bija ``Vecauces`` saimniec ī bas vad ī t ā js. P ā vila Kreišma ņ a (Kveldes) vad ī bas laik ā Vecauces saimniec ī ba z ē la un plauka. L ī dztekus tiešajam darbam profesors akt ī vi iesaist ī j ā s Auces sabiedriskaj ā dz ī v ē , vadot Auces biedr ī bu savien ī bu ``Ausma``, piedaloties Auces un apk ā rtnes Dziesmu sv ē tku organiz ē šan ā un dibinot, vadot un diri ģē jot ``Ausmas`` kori. Ieraksta tapšan ā izmantoti bibliot ē kas novadp ē tniec ī bas materi ā li, t ī mek ļ a vietnes: periodika.lv, redzidzirdilatviju.lv, timenote.info.lv un gr ā mata ``Auce tevi v ā rd ā sauc``.