Novadpētniecība

  11.janvārī   70. dzimšanas dienu svinēs mūziķis   Māris Ārents, kuru mēs, aucenieki, pieskaitām pie savējiem - Auces elpas skartajiem. Stāsts par to, kā Auces puika Māris Ārents kļuva par Taizemes profesionālās kontrabasa spēles pamatlicēju, līdzinās pasakai. Muzikoloģe Daiga Mazvērsīte viņu reiz nodēvējusi par ``mūziķi – hameleonu``.

27.novembr ī 140. dzimšanas dien ā atceramies un pieminam agronomijas doktoru, Lauksaimniec ī bas Akad ē mijas profesoru un pirmo rektoru P ā vilu Kreišmani, kurš no 1929. l ī dz 1939. gadam bija ``Vecauces`` saimniec ī bas vad ī t ā js. P ā vila Kreišma ņ a (Kveldes) vad ī bas laik ā Vecauces saimniec ī ba z ē la un plauka. L ī dztekus tiešajam darbam profesors akt ī vi iesaist ī j ā s Auces sabiedriskaj ā dz ī v ē , vadot Auces biedr ī bu savien ī bu ``Ausma``, piedaloties Auces un apk ā rtnes Dziesmu sv ē tku organiz ē šan ā un dibinot, vadot un diri ģē jot ``Ausmas`` kori. Ieraksta tapšan ā izmantoti bibliot ē kas novadp ē tniec ī bas materi ā li, t ī mek ļ a vietnes: periodika.lv, redzidzirdilatviju.lv, timenote.info.lv un gr ā mata ``Auce tevi v ā rd ā sauc``.

  Jau pavisam drīz logos iedegsies svecītes un pa ielām plūdīs lāpu nestās piemiņas un pateicības gaismiņas. Arī Auces un apkārtnes iedzīvotāji kā ik gadu Lāčplēša dienā aicināti pievienoties Gaismas gājienam no Auces pilsētas kultūras nama līdz Stēlai. Šajā ierakstā pastāstīsim, kas bija šie 10 vīri, kuru vārdi iekalti piemiņas stēlā. Stēla Aucē, Kapsētas ielā 13 atklāta 2021. gadā. Stēlas dizains veidots vienotā stilistikā ar Rīgas Brāļu kapiem un tā materiālam izvēlēts tāds pats granīts kā Brīvības piemineklim, lai veidotu sasaisti ar Latvijas Neatkarības karā kritušo piemiņu un Latvijas valstiskuma, latviešu tautas vienotības, neatkarības un brīvības simboliem. Latvijas valsts pirmais un augstākais apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis – piešķirts 10 Auces novadniekiem, kuri dzimuši, apbedīti vai kādā dzīves posmā dzīvojuši bijušajā Auces novada teritorijā. Ieraksta tapšanā izmantota informācija no vietnēm:   latvijaspieminekli.lv, karamuzejs.lv,   lkok.com un...

Vasaras krāšņākajiem svētkiem tuvojoties, papētījām, ko par Jāņu svinēšanu Aucē iespējams atrast bibliotēkas novadpētniecības materiālos. Ielūkojāmies arī vietnēs periodika.lv un digitalabiblioteka.lv Piedāvājam nelielu ieskatu aucenieku svētku svinēšanā pirmās brīvvalsts laikos un nedaudz fotoliecības par leģendāro jāņošanu Līgotņu kalnā pagājušā gadsimta 60-tajos gados. (par šīm bildēm liels paldies Vijai Lietuvietei!) Lasiet, skatiet un mēģiniet iztēloties, kā reiz bija un plānojiet, kā būs turpmāk! Ja jūsu fotoalbumos ir kādas fotogrāfijas no Jāņu svinēšanas Aucē (pat, ja tās uzņemtas vien pirms 5 vai vēl mazāk gadiem) un esiet gatavs tās atstāt aucenieku kopējā atmiņu krājumā, pievienojiet tās šeit komentāru sadaļā   vai sūtiet uz e-pastu baiba.vismane@dobele.lv !   Lai skaisti, skanīgi un koši svētki!